Mūsdienās šo vietu tīri labi var pazīt- baznīca savā vietā, Rakstvežu ielu joprojām klāj bruģis, bet divstāvu nams ar balkoniņu bildes kreisajā pusē laika gaitā spējis izdzīvot. Pārējais gan nē.Domājams, ka 20. gadsimta sākums.
Kungu un Zivju ielas krustojums. Nams, kurā mūsdienās atrodas Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka. Ja ieskatās, var redzēt, ka aiz bibliotēkas nama nav vēlāk tapusī piebūve, bet Kungu iela ir klāta ar brīnišķo bruģakmeni.
Šāds agrāk izskatījās Dzelzceļa tilts pāri Tirdzniecības kanālam. Tagad tas izskatās pavisam nelāgi.
Krievijas kara flotes 146 metrus garais kreiseris "Громобой". Piedalījies kaujās ar Japānu 1905. gadā un arī Pirmā pasaules karā. 1915. gadā devies uz Kronštati remontā, lai pastiprinātu klāja artilēriju. Taču pēc boļševiku apvērsuma Krievijā, plāni mainījušies. 1918. gadā kreisera remontam naudas nav bijis un tas tika iekonservēts. Līdz 1922. gadā tas tika pārdots Vācijai pārkausēšanai. Uz Vāciju kara kuģis vilkts pa jūras ceļu garām Liepājai, taču vētrā iepretī pilsētai uzskrējis uz akmeņiem. Tas notika pavisam tuvu ostas vidējiem vārtiem. Tā kā nost no sēkļa vraku dabūt nevarēja, kuģis tika izjaukts turpat pie moļiem.
Mūsdienās te ir visiem labi zināmais Lielā ielas un Teātra ielas krustojums, taču agrāk te izskatījās tā. Zināms, ka viesnīca "Pēterburga" tapusi drīz pēc Sv.Trīsvienības dievnama uzcelšanas. Viesnīca laika gaitā mainījusies. Mainījās arī tās nosaukums. Vispirms viesnīcai deva latviskotu nosaukumu- "Pēterpils". Pirms Otrā pasaules kara viesnīca tika pie gaužām neizteiksmīga nosaukuma kā "Pilsētas viesnīca".
Viesnīcas vizītkarte milzīgais kastaņkoks, kas auga tieši cauri viesnīcai.