Liepāja 1895. gadā

Liepāja 1895. gada 19. augustā. Fotogrāfs K. Šulcs. Skats uz tiltu pār Tirdzniecības kanālu.

Mūsdienās šī aina nav saglabājusies. Tieši šajā vietā tagad ir Lielās un Jūras ielas krustojums pirms Tramvaja tilta.

Liepājas koncertestrāde

Liepājas filharmonija pirms Otrā pasaules kara. Fotogrāfs Juris Bokums.

Estrāde ietilpa Liepājas Kūrmājas kompleksā, kura tika uzcelta 1875. gadā. 1922. gada 21. maijā tiek nodibināta Liepājas konservatorija, kas sniedz iespēju muzikālo izglītību iegūt jebkuram interesentam. 1922. gada 26. novembrī Kūrmājas koncertzālē tā uzsāk savu darbību. Sākot ar 1928. gadu visi Kurzemes kori te pulcējas savos svētkos- Lejaskurzemes dziesmu svētkos. Ar tās atbalstu tiek noorganizēti pavisam četri Lejaskurzemes dziesmu svētki.
Līdz mūsdienām koka celtne nav saglabājusies.

Tramvaja sliedes gar Liepājas sanatoriju

Tramvaja sliežu ceļš starp Peldu ielu un Kūrmājas prospektu, tieši gar sanatorijas ēku, kas mūsdienās stāv tukša. Arī tramvaja kustības te vairs nav.

Liepājas peldu iestāde jeb sākotnēji cara Nikolaja vārdā nosauktā peldu iestāde ir celta 1902.gadā, doriešu stilā pēc Paula Maksa Berči projekta. Jaunajā iestādē bija 30 greznas istabas, kas aprīkotas ar siltām jūras vannām, nodaļu ūdensdziedniecībai, garaiņu romiešu un īru pirtīm. 1978.gadā 1,3 km dziļumā pie sanatorijas tika atrasts pazemes ezers ar augstvērtīgu minerālūdeni, ko izmanto vēl joprojām - Centrālajā slimnīcā dziednieciskajām vannām. Sanatorija darbojās līdz 1994. gadam.

Brāļu kapi

Kapi un unikālais piemineklis apskatāms arī mūsdienās (O. Kalpaka ielā), tikai šodien pieminekļa fonā nav viss plaši lauki, bet dzīvojamo māju mikrorajons.

Piemineklis, kas saglabājies līdz mūsdienām Ziemeļu kapos (agrāk Eļļas kapi), ir celts par godu 1919. gada Liepājas atbrīvošanās cīņās kritušajiem varoņiem. Pieminekļa autors bija Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris K. Bikše-Pikše.
Padomju okupācijas gados no pieminekļa tika demontēts latviešu ugunskrusts, kuru atjaunoja Atmodas periodā.

Jūras peldētava

Liepājas pludmale vietā, kur tagad atrodas glābšanas stacija. Līdz mūsdienām saglabājusies sanatorijas ēka, kura redzama attēla fonā, kreisajā pusē.

Liepāja kā peldvieta ir pazīstama no 1810. gadā. Jau tajā laikā Liepājas jūrmalu ir apmeklējuši apmēram 300 ārzemju peldviesu sezonā. No 1834.gada Liepājas jūrmalā darbojās Merbi silto vannu iestāde, taču par sevišķi izslavētu Liepājas jūrmalas peldvieta kļūst ar 1860.gadā, kad uzbūvēja "Nikolaja peldu iestādi".