sestdiena, 2009. gada 24. janvāris

Liepāja 1963. gadā

Ja prasīsiet kādam liepājniekam, kur it vieta, "kur milicis karājās", jums uzreiz atbildēs: tas Tirgoņu (toreiz Ļeņina ielas turpinājums) un Peldu ielas (toreiz Komjaunatnes iela) krustojums. Kādēļ? Ieskatieties vērīgāk, pa kreisi no tramvaja pie nama sienas ir piestiprināta maza būdiņa, kurā uzturējās milicis un vēroja krustojumā notiekošo.
Par laimi, kopumā aina saglabājusies līdz mūsdienām, ja neskaita mūsdienu laikmeta prasītās izmaiņas. Viens no nedaudzajiem krustojumiem, kurā līdz pat mūsdienām saglabājušies visi nami. Tiesa, pati iela vairs nav satiksmei atvērta. Kopš astoņdesmito gadu vidus tā kļuvusi par gājēju ielu. Kalto bruģi nomainījis mūsdienu ielu segums. Attēla kreisajā pusē redzama kāda interesanta detaļa- metālkaluma žodziņš ar ķēdēm. Protams, tā vairs nav.

Lielā iela (toreiz Ļeņina iela), jaunatvērtais tirdzniecības nams "Kurzeme" sešdesmito gadu pirmajā pusē. Ainā maz kas izmainījies, ja neskaita atsevišķas nianses, piemēram, bruģi mūsdienās nomainījis asfalta segums, pats veikals nedaudz pārbūvēts. Arī metālkaluma stabi mūsdienās vairs nav atrodami.

Lielā iela (toreiz Ļeņina iela). Kā redzams ainā, mūsdienās atšķirību maz. Ieskatoties vērīgāk, var pamanīt nelielas nianses. Piemēram, priekšplānā attēla kreisajā stūrī redzams, ka tramvaju sliedes savienojas. Tādēļ, ka tagadējā Tirgoņu ielā bija tikai viens sliežu ceļš tramvajam. Attēla labajā stūrī, vairāk uz augšu, redzama daļa vecā pulksteņa. Līdz mūsdienām tas nav saglabājies. Vēl deviņdesmitajos gados lepni stāvēja stabs ar neejošu pulksteni. Taču galvenā attēla sāls ir skaistajos vācu tramvajos. Daudzi liepājnieki tos atceras.

Liepāja Otrā pasaules kara laikā

Lielā iela 1941. gada vasarā. Attēla labajā malā redzama daļa Liepājas latviešu biedrības nama, kurš pārdzīvoja Otro pasaules karu un nesen atjaunots sākotnējā izskatā.

Graudu un Friča Brīvzemnieka ielas krustojums. Tālāk, ielas galā redzams Liepājas latviešu biedrības nams. Nami attēla labajā pusē nav saglabājušies. Nams kreisajā pusē, kura stūris redzams ar aizlīmētajiem skatlogiem, atrodas turpat un mūsdienās ir atjaunots sākotnējā izskatā. Nākamā nama vietā atrodas Liepājas Universitāte.

Graudu un Friča Brīvzemnieka ielas krustojums. Līdz mūsdienām saglabājies nams attēla kreisajā pusē. Tālāk fonā- Sv. Trīsvienības baznīca.

Sagrautais pilsētas domes nams Lielā ielā. Patreiz aptuveni šajā vietā ir viesnīcas "Līva" ēka.

Fonā- sabombardēts nams Lielā ielā. Priekšplānā Rožu laukums. Patreiz nama vietā ir Liepājas universitātes ēka.

Sabombardētie nami Lielās un Graudu ielas krustojumā. Patreiz krustojuma labajā pusē atrodas laukums un Liepājas universitāte, bet kreisajā pusē ir skvēriņš.

Lielā iela. Skats uz sabombardērto Armijas Ekonomisko veikalu no Jaunliepājas puses. AEV vietā tagad atrodas tirdzniecības nams "Kurzeme".

Gruveši Graudu un Lielās ielas krustojumā, domājams 1942. gada vai 1943. gada ziemā. Kreisajā augšējā stūrī daļēji redzams nams ar noapaļotu stūri. Šis nams saglabājies līdz mūsdienām. Nama pamati priekšplānā daļēji saglabājušies līdz mūsdienām un ir vēl daļēji apskatāmi.

Lielā iela (toreiz Ādolfa Hitlera iela). Neskartie nami attēla centrā saglabājušies līdz mūsdienām. Attēla labajā pusē redzama Sv. Trīsvienības baznīca, kas arī pārdzīvojusi kara laiku. Attēla kreisajā pusē redzami metālkaluma stabi. Tādu pilsētā nav saglabājušies praktiski neviens.

Piemineklis Liepājas aizstāvjiem un tā apkārtne

Priekšplānā piemineklis Liepājas aizstāvjiem. Fonā Vecliepājas panorāma 1961. gada rudenī.

Līdz ar pieminekļa uzcelšanu, laukums ap to ieguva jaunu nosaukumu- Parādes laukuma lepno nosaukumu. Padomju laikā, atceroties Otrā pasaules kara sākumu un beigas, kā arī citos svētkos notika dažādas aktivitātes. Šobrīd šis piemineklis ir viena no pēdējām nosargātajām tā laika liecībām.
Runājot par Vecliepājas pusi, redzams, ka Lielās ielas (toreiz Ļeņina iela) kreisajā pusē nav tagad tik atbaidošā Liepājas kanālmalas ainavu simbolizējošās deviņstāvu dzīvojamās mājas. Pārējais mainījies maz.


1962. gadā, kad tapa uzņēmums, aiz pieminekļa tukšs laukums. Pēcāk laukums tika apjozts ar augstu žogu un tur sāka būvēt jauno Liepājas kultūras namu. Kā jau padomju laikos ierasts, kaut kas topošajam projektam izgāja greizi. Tālāk par būvbedri un pamatīgiem pamatiem netika. Līdz deviņdesmito gadu beigās laukumā tika uzcelta labākā ledus sporta halle Latvijā.

Laukumā aiz pieminekļa izvietojušies tirdzniecības paviljoniņi un cirka telts. Nami, kas redzami ielas otrajā pusē saglabājušies līdz mūsdienās tādā pašā izskatā. Koku vietā tieši aiz pieminekļa patreiz slejas viesnīca "Amrita". Priekšplānā attēla labajā pusē redzama čuguna gružu kaste. Tādas Liepājā bija redzamas vēl līdz pat astoņdesmito gadu nogalei.

Jūrmalas parka strūklaka


Visiem labi zināmā strūklaka Liepājas Jūrmalas parkā. Uzņēmums izdarīts pirms Pirmā pasaules kara.

Padomju flote Liepājā

PSRS kara flotes zemūdene Б-79, kura 1976. gadā tika pārdislocēta uz Liepāju, Liepājas ostā (iepretīm pie moliem O. Kalpaka ielā) 1982. gadā.

PSRS kara flotes zemūdene Б-79 (trešā no kreisās) Karostas kanālā, iespējams 1996. gadā, kad tās tika sagrieztas metāllūžņos rūpnīcā "Tosmare".

Foto: http://www.rigapodplav.narod.ru