Ēka atradās Kungu un Malkas ielu stūrī, gruntsgabals, uz kura tā stāvēja, bija daļa no bijušā Rātsnama dārza. Teātri svinīgi atklāja 1804. gada 15. aprīlī. Ēka bija no koka, tajā bija 350 skatītāju vietas, kas bija pilnīgi pietiekami pilsētai ar 4500 iedzīvotājiem. XIX gs. sešdesmitajos gados tai piebūvēja balkonu un pārveidoja apkurināšanas sistēmu. Kopumā ēkas projektam par pamatu tika ņemts Jelgavas teātris. Protams, ka salīdzinoši mazajā Liepājā teātra ēka nebija tik grandioza un grezna kā lielajās Krievijas pilsētās (Kurzemes hercogiste kopā ar Zemgali 1795. gadā bija pievienota Krievijas impērijai), taču kopumā tai piemita Krievijas tā laika teātru arhitektūrai raksturīgās iezīmes- kolonnas, arku elementi u. c.
1. Liepājas pilsētas teātrī jeb Vācu teātrī notikuši atsevišķi neregulāri kinoseansi. Uzskata, ka teātra administrāciju pie kinoseansu organizēšanas ķerties piespieda finansiālas dabas problēmas, jo teātra mākslinieciskais līmenis neesot bijis pārāk augsts. Visbiežāk šeit uzstājās ceļojošās vācu aktieru trupas, kuras uzveda romantiska vai melodramatiska satura lugas. Taču 1897. gadā tur viesizrādēs bija ieradies izcilais krievu aktieris Modests Pisarevs ar savu trupu, bet 1899. gadā- Maskavas Mazā teātra aktieru trupa.
Ar šo teātri saistās vēl kāda epizode Liepājas vēsturē. Šeit strādāja vācu aktieris Valters Raupahs, kuru bija iemīļojusi Liepājas meitene- vēlāk izcilā latviešu aktrise Anta Klints, īstajā vārdā Anna Jekste, starp citu latviešu kinematogrāfista Arnolda Jekstes māsa. A. Klints uzskatīja, ka viņa daudz mācījusies no V. Raupaha skatuves meistarības. Raupahs rekomendējis viņu tā paša teātra aktierim Gustavam Freibergam, kurš kļuvis par A. Klints izteiksmīgās runas pedagogu. Līdz mūža galam A. Klints nebija aizmirsusi Raupaha izteikumu: “Arī mazā teātrī var būt liela māksla.” Šo ēku nojauca 1924. gadā.
1. Liepājas pilsētas teātrī jeb Vācu teātrī notikuši atsevišķi neregulāri kinoseansi. Uzskata, ka teātra administrāciju pie kinoseansu organizēšanas ķerties piespieda finansiālas dabas problēmas, jo teātra mākslinieciskais līmenis neesot bijis pārāk augsts. Visbiežāk šeit uzstājās ceļojošās vācu aktieru trupas, kuras uzveda romantiska vai melodramatiska satura lugas. Taču 1897. gadā tur viesizrādēs bija ieradies izcilais krievu aktieris Modests Pisarevs ar savu trupu, bet 1899. gadā- Maskavas Mazā teātra aktieru trupa.
Ar šo teātri saistās vēl kāda epizode Liepājas vēsturē. Šeit strādāja vācu aktieris Valters Raupahs, kuru bija iemīļojusi Liepājas meitene- vēlāk izcilā latviešu aktrise Anta Klints, īstajā vārdā Anna Jekste, starp citu latviešu kinematogrāfista Arnolda Jekstes māsa. A. Klints uzskatīja, ka viņa daudz mācījusies no V. Raupaha skatuves meistarības. Raupahs rekomendējis viņu tā paša teātra aktierim Gustavam Freibergam, kurš kļuvis par A. Klints izteiksmīgās runas pedagogu. Līdz mūža galam A. Klints nebija aizmirsusi Raupaha izteikumu: “Arī mazā teātrī var būt liela māksla.” Šo ēku nojauca 1924. gadā.
Pēc www.kinoliepaja.com materiāliem
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru