Lielā iela pirms Otrā pasaules kara

Viesnīca "Sanktpēterburga" Lielās un Teātra ielas krustojumā. Mūsdienās šā nama vietā atrodas divstāvu nams, kas tapis pirms Otrā pasaules kara.

Ugunsdzēsēju depo. Namā priekšplānā patreiz atrodas Swedbanka, savukārt attēla labajā pusē redzamais depo tornis tika nojaukts pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu pirmajā pusē, kad tika būvēta tramvaju līnija.

Liepājas rātsnams Lielajā ielā. Nams sagrauts Otrā pasaules kara laikā. Atradās aptuveni tur, kur tagad atrodas autobusu pietura pie Līvas viesnīcas.

Lielās un pasta ielas krustojums. Trešais nams kreisajā pusē ir vēsturiskais nams, kurā 1919. gadā uzturējās Latvijas Pagaidu valdība. Pirmie divi nami kreisajā pusē saglabājušies praktiski nemainītā izskatā.
Rožu laukums. Attēlā redzamās mājas, izņemot Sv.Trīsvienības katedrāli fonā, Otro pasaules karu nepārdzīvoja.

Tur, kur izgriežas tramvajs, ir Lielās un Graudu ielas krustojums. Neviens Lielās ielas nams, kas redzams attēlā, līdz mūsdienām nav saglabājies.

Ledus halles Liepājā vēl nav

Deviņdesmitie gadi Liepājā. Laukumā starp Rīgas un Brīvības ielu būvlaukums, kurā taps "Liepājas Metalurga" ledushalle. Fonā aizgājušo laiku liecība- Liepājas piena kombināts, kura vietā tagad gozējas ''Rietumu centrs''.

PSRS kara flotes karakuģis Liepājā

PSRS kara flotes kara kuģis "Marat" (Марат) draudzības vizītes laikā Liepājā. Pie karakuģa sāniem piestājis velkonis "Imants".

Liepājas gaidas

Gaidas Pētertirgū. Pagājušā gadsimta trīsdesmitie gadi.

Annas tirgus Jaunliepājā

Annas tirgus, pagājušā gadsimta trīsdesmitie gadi.

Pedagoģiskais institūts Ļeņina ielā

Skats uz Rožu laukumu un Liepājas Pedagoģisko institūtu ļeņina ielā. Pagājušā gadsimta sešdesmitie gadi.

Tramvajs Ļeņina ielā

Ļeņina- mūsdienās Lielā iela pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigās.

Pievērsiet uzmanību tramvajam attēla kreisajā pusē. Tas ir viens no Liepājas tramvaju parkā būvētajiem vagoniem, uz kura atsūtīja vienu no 12 irsbūvēm, kas tika uz atvestas uz Liepāju no 1949. līdz 1954. gadam. Vairāk par tramvajiem te: http://liepajasvesture.blogspot.com/2009/01/liepjas-tramvajs.html

Kafejnīca Trams

Kafejnīca "Trams" Kuršu ielā, kas 1987. gadā tika ierīkota tramvaju vagonā.

Diemžēl, ne šī kafejnīca, ne kāds šī modeļa tramvaja vagons Liepājā nav saglabājies.

Jaunais Tramvaju tilts

Jaunais Tramvaju tilts. Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu pā puse.

Attēla kreisajā pusē redzams, ka vēl nav tapusi deviņstāvu augstceltne.

Rožu laukums

Rožu laukums pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados.

Siena tirgus

Siena tirgus 1918. gadā. Vācijas armijas lauka pasta pastkarte.

Mūsdienās iela, kurā redzami pajūgi un tramvajs, ir Klaipēdas iela, kurā tramvaju satiksme vairs nav kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem. Apbūve attēla labajā pusē pamatā saglabājusies.

Zivju iela

Zivju iela pagājušā gadsimta ākumā.

Mūsdienās nam, kura daļa redzama attēla kreisā pusē, nav saglabājies. Divdesmitā gadsinta īsdesmitajos gados tur tapa Liepājas Latviešu biedrības nams.

Graudu iela

Graudu iela pagājušā gadsimta divdesmitajos gados.

Mūsdienās aina ir mainījusies galvenokārt ielas kreisajā pusē, kas cieta Otrā pasaules kara laikā. Labās puses apbūve tik pat kā nav mainījusies.

Liepājas bāka

Liepājas bāka pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados.

Pirmais pasaules karš jūrā

Sprādzienā cietušais vācu kuģis B-98 tiek vilkts uz Liepājas ostu. 1917. gada oktobris.

Vācu kuģis pamet Liepāju

Vācijas torpēdkuteris pamet Liepāju. 1945. gada maijs.

Ebreju pārbaude uz ielas

Brīvprātīgie kopā ar vācu karavīriem pārbauda ebrejus 1941. gada jūlijā, Zivju ielā.

Graudu un Lielās ielas krustojums

1895.gads: pa kreisi – Hamburgas viesnīca ar Graudu ielas sākumu. Pa labi: Lielajā ugunsgrēkā nodegušais Zeļkinu nams. Vēlāk šajā vietā uzcēla Landau namu, ko sagrāva II pasaules karā.

Vairāk te: http://www.liepajniekiem.lv/lat/blogs/2009/10/20/gunars-silakaktins-par-20-gadsimta-aizgajuso-godibu/

Padomju karaflotes kuģi Karostā

Padomju kara flotes līnijkuģi ''Огненный'' un ''Стремительный'' Karostā.

Domājams 20. gadsimta astoņdesmitie gadi.

Darba rīku fabrikas „Plutons” strādnieki Liepājā

Darba rīku fabrikas „Plutons” strādnieki Liepājā. 1921. gads. Fotogrāfs nezināms.

Ministru prezidents Kārlis Ulmanis Priekulē

Ministru prezidents Kārlis Ulmanis Priekulē. 1920. gada 26. janvāris. Fotogrāfs nezināms.

Cariskās Krievijas flotes zemūdenes

Cariskās Krievijas kara flotes "Belugas" klases zemūdenes ''Пескарь'' un ''Белуга'' Aleksandra III ostā (Karostā).

Zemūdene "Peskarj" un "Beluga" piedalījās Pirmā pasaules karadarbībā (1914.- 1918.) Baltijas jūrā, taču 1917. gadā pievienojās februāra revolūcijas nemierniekiem. Pēc boļševiku nākšanas pie varas tā paša gada novembrī, zemūdenes tika ieskaitītas Sarkanajā flotē. 1918. gada februārī zemūdenes Tallinas ostā ieguva vācu armija un nogādāja uz Vāciju sagriešanai metāllūžņos.

Cariskās Krievijas flotes kara kuģis Karostā

''Admirāļa Ušakova'' klases Cariskās Krievijas kara flotes krasta aizsardzības bruņukuģis "Генерал-адмирал Апраксин" Liepājā, Karostā 1905. gada janvārī.

Pats kuģis Krievu- japāņu kara laikā 1905. gada maijā nonāca Japānas rokās un tika nosaukts par ''Okinoshima''.
Ēkas fonā ir kara flotes kazarmas (padomju okupācijas laikā zemūdeņu vienību bāze) un saglabājušās līdz mūsdienām.

Liepāja 1895. gadā

Liepāja 1895. gada 19. augustā. Fotogrāfs K. Šulcs. Skats uz tiltu pār Tirdzniecības kanālu.

Mūsdienās šī aina nav saglabājusies. Tieši šajā vietā tagad ir Lielās un Jūras ielas krustojums pirms Tramvaja tilta.

Liepājas koncertestrāde

Liepājas filharmonija pirms Otrā pasaules kara. Fotogrāfs Juris Bokums.

Estrāde ietilpa Liepājas Kūrmājas kompleksā, kura tika uzcelta 1875. gadā. 1922. gada 21. maijā tiek nodibināta Liepājas konservatorija, kas sniedz iespēju muzikālo izglītību iegūt jebkuram interesentam. 1922. gada 26. novembrī Kūrmājas koncertzālē tā uzsāk savu darbību. Sākot ar 1928. gadu visi Kurzemes kori te pulcējas savos svētkos- Lejaskurzemes dziesmu svētkos. Ar tās atbalstu tiek noorganizēti pavisam četri Lejaskurzemes dziesmu svētki.
Līdz mūsdienām koka celtne nav saglabājusies.

Tramvaja sliedes gar Liepājas sanatoriju

Tramvaja sliežu ceļš starp Peldu ielu un Kūrmājas prospektu, tieši gar sanatorijas ēku, kas mūsdienās stāv tukša. Arī tramvaja kustības te vairs nav.

Liepājas peldu iestāde jeb sākotnēji cara Nikolaja vārdā nosauktā peldu iestāde ir celta 1902.gadā, doriešu stilā pēc Paula Maksa Berči projekta. Jaunajā iestādē bija 30 greznas istabas, kas aprīkotas ar siltām jūras vannām, nodaļu ūdensdziedniecībai, garaiņu romiešu un īru pirtīm. 1978.gadā 1,3 km dziļumā pie sanatorijas tika atrasts pazemes ezers ar augstvērtīgu minerālūdeni, ko izmanto vēl joprojām - Centrālajā slimnīcā dziednieciskajām vannām. Sanatorija darbojās līdz 1994. gadam.

Brāļu kapi

Kapi un unikālais piemineklis apskatāms arī mūsdienās (O. Kalpaka ielā), tikai šodien pieminekļa fonā nav viss plaši lauki, bet dzīvojamo māju mikrorajons.

Piemineklis, kas saglabājies līdz mūsdienām Ziemeļu kapos (agrāk Eļļas kapi), ir celts par godu 1919. gada Liepājas atbrīvošanās cīņās kritušajiem varoņiem. Pieminekļa autors bija Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris K. Bikše-Pikše.
Padomju okupācijas gados no pieminekļa tika demontēts latviešu ugunskrusts, kuru atjaunoja Atmodas periodā.

Jūras peldētava

Liepājas pludmale vietā, kur tagad atrodas glābšanas stacija. Līdz mūsdienām saglabājusies sanatorijas ēka, kura redzama attēla fonā, kreisajā pusē.

Liepāja kā peldvieta ir pazīstama no 1810. gadā. Jau tajā laikā Liepājas jūrmalu ir apmeklējuši apmēram 300 ārzemju peldviesu sezonā. No 1834.gada Liepājas jūrmalā darbojās Merbi silto vannu iestāde, taču par sevišķi izslavētu Liepājas jūrmalas peldvieta kļūst ar 1860.gadā, kad uzbūvēja "Nikolaja peldu iestādi".

Liepājas Vācu teātris

Liepājas Vācu teātris atrodas teju tajā pašā vietā, kur tagad ir Kungu un Malkas ielas krustojums.

Ēka atradās Kungu un Malkas ielu stūrī, gruntsgabals, uz kura tā stāvēja, bija daļa no bijušā Rātsnama dārza. Teātri svinīgi atklāja 1804. gada 15. aprīlī. Ēka bija no koka, tajā bija 350 skatītāju vietas, kas bija pilnīgi pietiekami pilsētai ar 4500 iedzīvotājiem. XIX gs. sešdesmitajos gados tai piebūvēja balkonu un pārveidoja apkurināšanas sistēmu. Kopumā ēkas projektam par pamatu tika ņemts Jelgavas teātris. Protams, ka salīdzinoši mazajā Liepājā teātra ēka nebija tik grandioza un grezna kā lielajās Krievijas pilsētās (Kurzemes hercogiste kopā ar Zemgali 1795. gadā bija pievienota Krievijas impērijai), taču kopumā tai piemita Krievijas tā laika teātru arhitektūrai raksturīgās iezīmes- kolonnas, arku elementi u. c.
1. Liepājas pilsētas teātrī jeb Vācu teātrī notikuši atsevišķi neregulāri kinoseansi. Uzskata, ka teātra administrāciju pie kinoseansu organizēšanas ķerties piespieda finansiālas dabas problēmas, jo teātra mākslinieciskais līmenis neesot bijis pārāk augsts. Visbiežāk šeit uzstājās ceļojošās vācu aktieru trupas, kuras uzveda romantiska vai melodramatiska satura lugas. Taču 1897. gadā tur viesizrādēs bija ieradies izcilais krievu aktieris Modests Pisarevs ar savu trupu, bet 1899. gadā- Maskavas Mazā teātra aktieru trupa.
Ar šo teātri saistās vēl kāda epizode Liepājas vēsturē. Šeit strādāja vācu aktieris Valters Raupahs, kuru bija iemīļojusi Liepājas meitene- vēlāk izcilā latviešu aktrise Anta Klints, īstajā vārdā Anna Jekste, starp citu latviešu kinematogrāfista Arnolda Jekstes māsa. A. Klints uzskatīja, ka viņa daudz mācījusies no V. Raupaha skatuves meistarības. Raupahs rekomendējis viņu tā paša teātra aktierim Gustavam Freibergam, kurš kļuvis par A. Klints izteiksmīgās runas pedagogu. Līdz mūža galam A. Klints nebija aizmirsusi Raupaha izteikumu: “Arī mazā teātrī var būt liela māksla.” Šo ēku nojauca 1924. gadā.

Pēc www.kinoliepaja.com materiāliem

Lidotājs Cukurs argriežas Liepājā

Herberts Cukurs ar kundzi pēc atgriešanās no lidojuma

1934. gada 17. maijā Cukurs izlido finiša taisnē- no Austrumprūsijas uz Liepāju. Liepājā ātri izplatās ziņa, ka H. Cukura pilotētā lidmašīna tuvojas Liepājai. Ap pulksten 19 Liepājas Kara ostas lidlaukā sapulcējušies jau vairāk nekā 7000 liepājnieku. Blakus skrejceļam bija sakurināti trīs lieli ugunskuri, lai atvieglotu C-3 nosēšanos. Drīzumā Liepājas debesīs arī parādijās leģendārais H. Cukura C-3, par kuru ik dienas tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju lasīja „Jaunākajās ziņās”. Cukura lidmašīna apmeta ap Liepāju vairākus goda apļus un tad nolaidās ļaužu pārpilnajā lidlaukā. Herbertu Cukuru sveica ģimene- tēvs Jānis Cukurs, sieva Milda Cukurs (jaunavas vārdā Bērzupe), dēlēns Gunārs Cukurs, Latvijas Aviācijas biedrības vadītājs un aviācijas veterāns Nikolajs Sudmalis, Cukura draugs un viņa darbības atbalstītājs Liepājas Aerokluba vadītājs kapteinis Freimanis, bijušie biedri no Liepājas Jūras aviācijas diviziona. Pēc jūsmīgas sagaidīšanas Herbertu Cukuru uz rokām aiznesa līdz automašīnai, ar kuru tas devās apraudzīt savu slimo māti Annu Cukurs un jaundzimušo meitiņu Antineaju Cukurs.

Pasta ēka

Pasta un Radio ielas krustojums

Šo namu pazīst ikviens liepājnieks. Ilgus jo ilgus gadus te atradies pasts. Nams nav pārdzīvojis pārāk lielas pārmaiņas savā ārienē. Taču mūsdienās pasts te vairs nav pieejams.
Attēla kreisajā apakšējā stūrī redzama kāda nama jumta kore. Tāda nama te vairs nav. Savukārt labajā pusē redzama laikraksta "Kurzemes Vārds" redakcijas nama jumta kores fragments.

Margrietiņa

Liepājas jūrmalas parka sirds un dvēsele- karuselis "Margrietiņa", kura vietā tagad bērnu laukums.

Teju ikviens liepājnieks, kas dzimis līdz pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, atceras šo brīnišķo pārdzīvojumu jūrmalas parkā- rēcošos propellerus, karuseļa pirmos apļus, pacelšanos un nolaišanos. Bet nu, tā jau ir pagātne....
Spriežot pēc cilvēkiem, tie varētu būt septiņdesmitie gadi. Foto no interneta.

Lielā iela pēc Otrā pasaules kara

Lielā iela pēc Otrā pasaules kara

Lielās gruvešu kaudzes no sabombardētajiem namiem jau novāktas, to vietā iesēts zālājs un iestādīti kociņi. Fonā- bijušā Armijas Ekonomiskā veikala tukšā ēka vēl stāv.

Latviešu karavīri Vācijas armijas rindās dodas uz fronti

Topošie Latviešu leģiona karavīri- liepājnieki dodas uz fronti.

Spriežot pēc nama fonā, tā ir Lielā iela.

Mazbānīša tilts pāri Bārtas upei

600mm dzelzsceļa tilts pār Bārtas upi, ko 1916. gadā uzbūvēja vācu karaspēks, 1924. gadā. Šī līnija savienoja Dubeņus ar Rucavu. 1922. gadā tika pagarināta, lai savienotu Liepāju un Rucavu.

Tas pats tilts 1932. gadā. Tilta vidus daļa saglabājusies lūdz mūsdienām. 1960. gadā šaursliežu dzelzsceļš tika likvidēts.

PSRS zemūdenes 1994. gadā

Bijušās padomju flotes zemūdenes Tosmares kanālā. 1994. gads.

Foto: http://www.k-77.com/rus/index.php?option=com_content&task=view&id=21&Itemid=19

Vecliepājas panorāma

Aina uz Vecliepāju. Laiks nav zināms. Pieņemot, ka tā sauktās "hruščovkas" ir tikko celtas, tie varētu būt 20. gadsimta sešdesmitie gadi.

Turbo- elektrokuģis

Lūk, kāds kuģis nāca uz Liepāju!

Peldu un Tirgoņu ielas krustojums

Ļeņina un Komjaunatnes ielu krustojums, bet tagad Tirgoņu un Peldu ielas krustojums.

Ainaviski šo skatu diez vai uzreiz varētu atpazīt. I ziemas ne tik bargas, i krāsas citas. Taču nami par laimi saglabājušies tie paši. Vienīgais, namam attēla centrā tagad ielikti lielie vitrīnu logi un to rotā daudz reklāmas. Tramvajs arī te vairs nekursē. Citādi, viss pa vecam.

Liepājas tramvajs

Vecais modeļa T56 vagons Nr. 156 kopā ar jauno vagonu "Tatra" Nr. 209 Kuršu ielā pie Centrālā kolhozu tirgus, 1979. gada 1. augustā. Pēc trīs gadiem pa šo ielu tramvaji vairs nebrauks, jo tiks pabeigta jaunā divvirzienu līnijas izbūve pa Krišjāņa Valdemāra ielu. Attēlā redzamā ainava praktiski nav mainījusies. Ir tikai demontēto tramvaju vadus balstošie stabi un izņemti sliežu ceļi. A. Šanini foto.

1972. gada 23. jūnijā notika svinīgā divvirzienu līnijas atklāšana līdz Vaiņodes ielai, kur tapa jaunais Dienvidrietumu mikrorajons. Attēlā redzams Līvas laukums. No attēla labajā pusē redzamajiem namiem līdz mūsdienām saglabājies tikai trešais nams, labajā augšējā stūrī. Foto no Liepājas tramvaju parka arhīva.

1961. gadā uz Liepāju tika atgādāti desmit modeļa T59E vagoni bez piekabēm. Tos izmantoja otrajā un ceturtajā maršrutā. Attēlā tramvajs Ļeņina (tagad Lielā iela) un Kārļa Marksa (tagad Graudu iela) ielas krustojumā. Attēlā redzamā ainava praktiski nav mainījusies līdz mūsdienām. Ilmāra Ādamsona foto, 1968. gads.

Jaunie modeļa T62 vagoni Liepājas tramvaju parkā 1963. gadā. Attēlā redzamā ainava praktiski nav mainījusies līdz mūsdienām.

No 1959. gada līdz 1960. gadam Liepājas Tramvaju parks saņēma trīs T59B tipa vagonus ar piekabēm B59E. Attēlā vagons Nr. 133 ar piekabi Nr.33. Foto no Liepājas tramvaju parka arhīva.

1957. gadā uz Liepāju tika atvesti pirmie astoņi "Gota" vagoni T57. Attēlā vagons Nr. 132 Ļeņina ielā (tagad Tirgoņu iela) dodas pilsētas centra virzienā. Apbūve abās ielas malā saglabājusies līdz mūsdienām. Ilmāra Ādamsona foto, 1968. gads.

Laika posmā no 1949. gada līdz 1956. gadam Liepājas Tramvaju parkā tika uzbūvēti vairāki tramvaju vagoni. Viens no tiem bija vagons Nr.112, kas redzams attēlā uz Līvas laukuma ap 1950. gadu. Tramvaja vagoni tika būvēti uz rāmju un riteņu bāzes, kas tika atvesti no Vācijai atņemtās Kēningsbergas pilsētas. Pēdējie šīs sērijas vagoni tika norakstīti 1963. gadā. Ēkas aiz tramvaja vagona nav saglabājušās, savukārt līnija kopš astoņdesmito gadu visu ir pārnesta uz netālo Krišjāņa Valdemāra ielu. Foto no Liepājas tramvaju parka arhīviem.

Vagons Nr. 19 ar piekabi pēc modernizācijas ar jaunu numerāciju- Nr.119 maršrutā Nr.1, pēc Otrā pasaules kara.

Sarkanarmijas ielas (tagad Kalpaka iela) sākums pie dzelzsceļa pārbrauktuves uz Raiņas ielas, kur tramvajs līnijā Nr. 4 sāk savu braucienu līdz izgriežamajam tiltam (tagad Kalpaka tiltam) uz Karostu. Attēlā viens no Liepājas Tramvaju parkā būvētajiem vagoniem, uz kura uzmontēta viena no 12 atsūtītajām virsbūvēm. Uzņēmums izdarīts 1955. gadā.

Laika posmā no 1949. gada līdz 1954. gadam Liepājas Tramvaju parks saņēma 12 tramvaju vagonu virsbūves. Attēlā vagons Nr. 107, kuram deva ideoloģiski lepnu nosaukumu "Komjauniešu vagons".

"Herbrandt" 1903. gada ražojuma vagons Nr.13, kam iedots cits numurs- Nr.113 Kviešu ielā. Tramvaja līnija Nr.3 uz Velnciemu pastāvēja no 1951. gada 21. aprīļa līdz 1952. gada ziemai, līdz tika slēgta kā nerentabla.

Tramvaja vagons Nr.14 Lielā ielā 1940. gadā. Aina šajā posmā kopš Otrā pasaules kara mainījusies pilnībā. Ēkas priekšplānā, abās pusēs nav saglabājušās.

Pilsētas tilts pār Tirdzniecības kanālu trīsdesmitajos gados, kas līdz mūsdienām nav saglabājies. Priekšplānā tramvaja vagons Nr.19, pēdējais, ko pilsēta saņēma līdz Cariskās Krievijas sabrukumam. Šis esot bijis pats lielākais tramvaja vagons. Līdz pat piecdesmitajiem gadiem neviens jauns tramvaja vagons Liepājā netika iegādāts. Līdz mūsdienām saglabājušās tikai ostas noliktavas attēla kreisajā pusē, kanāla otrajā pusē.

"Herbrandt" 1899. gada ražojuma vagons Lielā ielā, pirms Pirmā pasaules kara.Tramvaja līnija šajā vietā saglabājusies arī mūsdienās. Pirmais un otrais nams attēla kreisajā pusē saglabājušies praktiski nemainītā izskatā. Trešais nams kreisajā pusē ir leģendārais nams, kurā 1919. gadā uzturējās Latvijas pagaidu valdība. Šis nams nams un arī nākamie aiz tā, nav saglabājušies, jo sagrauti Otrā pasaules kara laikā.

"Herbrandt" 1903. gada ražojuma vagons Nr.13 dodas Ūliha ielas virzienā pa Kūrmājas prospektu (tagadējais Kurmājas prospekta un Zvejnieku alejas krustojums). Nams fonā nav saglabājies. Aptuveni tur, kur ir nama ieejas durvis, patreiz izveidots celiņš, kas ved pie pieminekļa bojā gājušajiem jūrniekiem.

"Herbrandt" 1903. gada ražojuma vagons Nr.12 no Peldu ielas gar kūrmāju dodas Kūrmājas prospekta virzienā. Pats kūrmājas nams saglabājies, taču nefunkcionē.

Tramvaja vagons Nr.8 Peldu ielā, kas dodas uz Kūrmāju. Tālāk fonā redzama māja starp Liepu un Dzintara ielu, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Tramvaja līnija šajā vietā nav saglabājusies.

Liepājas tramvajs pirms Pirmā pasaules kara. Attēlā redzama tramvaju stacija, kurā beidzās pilsētas tramvaja līnija pie Karostas. Pirmie elektriskā tramvaja vagoni Nr.1 līdz Nr.9, kuri kursēja pa Liepāju tika būvēti Vācijā, Ķelnes rūpnīcā "Herbrandt".

Informācija no resursa: http://photo.tramvaj.ru/Liepaja1.htm