Ja prasīsiet kādam liepājniekam, kur it vieta, "kur milicis karājās", jums uzreiz atbildēs: tas Tirgoņu (toreiz Ļeņina ielas turpinājums) un Peldu ielas (toreiz Komjaunatnes iela) krustojums. Kādēļ? Ieskatieties vērīgāk, pa kreisi no tramvaja pie nama sienas ir piestiprināta maza būdiņa, kurā uzturējās milicis un vēroja krustojumā notiekošo. Par laimi, kopumā aina saglabājusies līdz mūsdienām, ja neskaita mūsdienu laikmeta prasītās izmaiņas. Viens no nedaudzajiem krustojumiem, kurā līdz pat mūsdienām saglabājušies visi nami. Tiesa, pati iela vairs nav satiksmei atvērta. Kopš astoņdesmito gadu vidus tā kļuvusi par gājēju ielu. Kalto bruģi nomainījis mūsdienu ielu segums. Attēla kreisajā pusē redzama kāda interesanta detaļa- metālkaluma žodziņš ar ķēdēm. Protams, tā vairs nav.
Lielā iela (toreiz Ļeņina iela), jaunatvērtais tirdzniecības nams "Kurzeme" sešdesmito gadu pirmajā pusē. Ainā maz kas izmainījies, ja neskaita atsevišķas nianses, piemēram, bruģi mūsdienās nomainījis asfalta segums, pats veikals nedaudz pārbūvēts. Arī metālkaluma stabi mūsdienās vairs nav atrodami.
Lielā iela (toreiz Ļeņina iela). Kā redzams ainā, mūsdienās atšķirību maz. Ieskatoties vērīgāk, var pamanīt nelielas nianses. Piemēram, priekšplānā attēla kreisajā stūrī redzams, ka tramvaju sliedes savienojas. Tādēļ, ka tagadējā Tirgoņu ielā bija tikai viens sliežu ceļš tramvajam. Attēla labajā stūrī, vairāk uz augšu, redzama daļa vecā pulksteņa. Līdz mūsdienām tas nav saglabājies. Vēl deviņdesmitajos gados lepni stāvēja stabs ar neejošu pulksteni. Taču galvenā attēla sāls ir skaistajos vācu tramvajos. Daudzi liepājnieki tos atceras.
1 komentārs:
60. gados bieži ciemojos pie vectēva Lielā ielā (tagad iela gājējiem). Mana gulta atradās pie loga, divu metru attālumā līdz tramvajam. Viss drebēja un grabēja. Grūti bija pierast. Pa dienām, likām uz sliedēm kapeikas un daudz ko citu. Tie bija skaisti laik. Bet, varbūt tā likās tikai mums- bērniem?!
Ierakstīt komentāru